Pēc "Vienotība" kongresa

Vakardien notika partijas "Vienotība" kongress. Pēc 11.11.11 JL, PS, SCP pārveidojās no partiju apvienības par politisku partiju tā noslēdzot 2010.g. aizsākto. Kongresā mazliet pārsteidzoši gandrīz vienbalsīgi tiku ievēlēts par domes priekšsēdētājas Sandras Kalnietes vietnieku. Tas nozīmē, ka papildus tiešajiem darba pienākumiem ministrijā un universitātē, būs jāstrādā arī ar "Vienotības" ideoloģiskā vēstījuma nostiprināšanu un ierindas biedru rindu saliedēšanu.

Kongresa tribīnē jau bildu, ka, lai arī pirms kongresa nebijām konsultējušies ar Sandru Kalnieti, tomēr viņas skaidrais vēstījums un plāni par partijas domes darbu sakrīt ar manu izpratni par turpmāko darbu. Regulāras komunikācijas nodrošināšana starp valdi, valdību un Saeimas frakciju ar reģionu pārstāvjiem, darba tikšanās (workshop) un konferenču rīkošana par Vienotības vēlētājaiem nozīmīgām tēmām, kā arī inovatīvi risinājumi biedru rindu papildināšanai ir nozīmīgākie pienākumi skatoties vismaz gadu uz priekšu.

Paldies visiem domubiedriem, priecīgu Jums Adventes klusuma laiku un uz drīzu tikšanos!

OSCar eO ar visām ekstrām

Šobrīd Aizsardzības ministrija veic iepirkumu valsts prezidenta kancelejas uzdevumā, lai likumā noteiktajā kārtībā nodrošinātu bijušo prezidentu ar auto. Līdzīga procedūra ir veikta citu iepriekšējo prezidentu nodrošināšanai, bet iemesli, kāpēc Valda Zatlera dienesta auto ir nokļuvis mediju krustugunīs, ir saistīta ne tikai ar Reformu partijas politiskajiem uzstādījumiem, bet arī tāpēc, ka Eiropas Savienības valstīs bijušie valsts vadītāji tradicionāli neatgriežas aktīvajā politikā.

Citās pasaules valstīs automobīļa iegāde valsts vadītājiem parasti tiek saistīta ar pašmāju auto industriju, tāpēc Zviedrijas vadītājus tradicionāli redzam, izmantojot Volvo, ASV prezidents tradicionāli brauc ar General Motors spēkratu, bet Anglijas karaliene ar Land Rover. Globalizācijas tendences ienes korekcijas mašīnbūvē, un pēc Volvo pasažieru auto nodaļas pārdošanas Ķīnai tas iespējams mainīs Zviedrijas valdības politiku, lai arī Anglijas karaliene turpina izmantot Rover apvidus auto pēc rūpnīcas pārdošanas īpašniekiem no Ķīnas. Īpašnieku maiņa uzreiz nemaina valdību attieksmi pret simbolu maiņu, jo, piemēram, Čehijas un Rumānijas valdības turpina izmantot pašmāju ražojumus. Proti, lai arī Škoda un Dacia ir attiecīgi vācu VW un franču Renault īpašumā, tomēr auto rūpnīcas joprojām nodrošina attiecīgajās valstīs darbu tūkstošiem strādnieku, un šādi valsts iepirkumā izvēlēts augstāko amatpersonu pārvietošanās līdzeklis ar vai bez „ekstrām” ļauj vairot valsts bagātību.

Latvijā sērijveida automobiļu ražošana nenotiek, Jelgavas autobusu Amo Plant nonācis grūtībās un Andra Dambja OSCar ražo automobiļus pēc individuāla pasūtījuma. Rallija elektromobīļa izmantošana bijušās amatpersonas reprezentācijai būtu ekscentrisma izrādīšana. Pieņemu, ka par attiecīgu samaksu (kura acīmredzot būtu dārgāka par sērijveida importētiem ražojumiem) vietējie ražotāji spētu uzkonstruēt reprezentatīvu vāģi bijušo amatpersonu vajadzībām, vairotu lokālpatriotismu, un šādi paturētu daļu nodokļu maksātāju naudas Latvijas tautsaimniecībā. Iespējams, šāda hipotētiska rīcība radītu sarosīšanos privāto autoražotāju starpā, bet, rēķinoties ar ierobežotajiem Latvijas ražošanas resursiem un analizējot citu Eiropas valstu piemērus, kurās nav savas auto industrijas, jāsecina, ka valsts tēriņi tiek samazināti samērīgi, izmantojot valsts likumdošanu.

Eiropas Savienībā bijušie valsts vadītāji tradicionāli nododas memuāru rakstīšanai vai tamlīdzīgām nodarbēm, un tāpēc Aļgirda Brazauska, Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera gadījumi ir vērtējami kā atkāpe no vispārpieņemtām normām, kuru ietekmējusi padomju režīma inerce. Normatīvie akti (likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, likums par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu tiek nodrošinātas sociālās un citas garantijas) nerunā par situācijām, kad bijušie prezidenti dotos atpakaļ aktīvā politikā. Jautājums vai šie normatīvie akti būtu jāmaina, lai nodrošinātu lietderīgāku valsts līdzekļu izlietojumu šodienas valsts budžeta samazinājumu laikā potenciāli politizējot trauslo koalīcijas valdību? Valsts prezidents ir augstākā valsts amatpersona, kurai pienākas privilēģijas, taču pamatots jautājums, ir par privilēģiju klāstu valsts amatpersonu funkcionālā hierarhijā. Pēc uzdevumu skaita un atbildības salīdzinot ar ministru kabineta vadītāju valsts prezidentam ir tikai reprezentatīvas funkcijas. Tāpēc valsts ilgtermiņa interesēs būtu lietderīgāk lemt par amatpersonu atalgojuma palielināšanu atbilstoši darba pienākumu daudzumam kalpošanas laikā summējot izdienas laika privilēģijas, un turpmāk atteikties no nelietderīgajām klapatām ar dzīvokļa un auto nodrošinājumu.

NB! Domraksta oriģinālais avots rodams šeit