Citās pasaules valstīs automobīļa iegāde valsts vadītājiem parasti tiek saistīta ar pašmāju auto industriju, tāpēc Zviedrijas vadītājus tradicionāli redzam, izmantojot Volvo, ASV prezidents tradicionāli brauc ar General Motors spēkratu, bet Anglijas karaliene ar Land Rover. Globalizācijas tendences ienes korekcijas mašīnbūvē, un pēc Volvo pasažieru auto nodaļas pārdošanas Ķīnai tas iespējams mainīs Zviedrijas valdības politiku, lai arī Anglijas karaliene turpina izmantot Rover apvidus auto pēc rūpnīcas pārdošanas īpašniekiem no Ķīnas. Īpašnieku maiņa uzreiz nemaina valdību attieksmi pret simbolu maiņu, jo, piemēram, Čehijas un Rumānijas valdības turpina izmantot pašmāju ražojumus. Proti, lai arī Škoda un Dacia ir attiecīgi vācu VW un franču Renault īpašumā, tomēr auto rūpnīcas joprojām nodrošina attiecīgajās valstīs darbu tūkstošiem strādnieku, un šādi valsts iepirkumā izvēlēts augstāko amatpersonu pārvietošanās līdzeklis ar vai bez „ekstrām” ļauj vairot valsts bagātību.
Latvijā sērijveida automobiļu ražošana nenotiek, Jelgavas autobusu Amo Plant nonācis grūtībās un Andra Dambja OSCar ražo automobiļus pēc individuāla pasūtījuma. Rallija elektromobīļa izmantošana bijušās amatpersonas reprezentācijai būtu ekscentrisma izrādīšana. Pieņemu, ka par attiecīgu samaksu (kura acīmredzot būtu dārgāka par sērijveida importētiem ražojumiem) vietējie ražotāji spētu uzkonstruēt reprezentatīvu vāģi bijušo amatpersonu vajadzībām, vairotu lokālpatriotismu, un šādi paturētu daļu nodokļu maksātāju naudas Latvijas tautsaimniecībā. Iespējams, šāda hipotētiska rīcība radītu sarosīšanos privāto autoražotāju starpā, bet, rēķinoties ar ierobežotajiem Latvijas ražošanas resursiem un analizējot citu Eiropas valstu piemērus, kurās nav savas auto industrijas, jāsecina, ka valsts tēriņi tiek samazināti samērīgi, izmantojot valsts likumdošanu.
Eiropas Savienībā bijušie valsts vadītāji tradicionāli nododas memuāru rakstīšanai vai tamlīdzīgām nodarbēm, un tāpēc Aļgirda Brazauska, Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera gadījumi ir vērtējami kā atkāpe no vispārpieņemtām normām, kuru ietekmējusi padomju režīma inerce. Normatīvie akti (likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, likums par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu tiek nodrošinātas sociālās un citas garantijas) nerunā par situācijām, kad bijušie prezidenti dotos atpakaļ aktīvā politikā. Jautājums vai šie normatīvie akti būtu jāmaina, lai nodrošinātu lietderīgāku valsts līdzekļu izlietojumu šodienas valsts budžeta samazinājumu laikā potenciāli politizējot trauslo koalīcijas valdību? Valsts prezidents ir augstākā valsts amatpersona, kurai pienākas privilēģijas, taču pamatots jautājums, ir par privilēģiju klāstu valsts amatpersonu funkcionālā hierarhijā. Pēc uzdevumu skaita un atbildības salīdzinot ar ministru kabineta vadītāju valsts prezidentam ir tikai reprezentatīvas funkcijas. Tāpēc valsts ilgtermiņa interesēs būtu lietderīgāk lemt par amatpersonu atalgojuma palielināšanu atbilstoši darba pienākumu daudzumam kalpošanas laikā summējot izdienas laika privilēģijas, un turpmāk atteikties no nelietderīgajām klapatām ar dzīvokļa un auto nodrošinājumu.
NB! Domraksta oriģinālais avots rodams šeit
Tam, kurš šodien lasa šo liecību, vajadzētu svinēt kopā ar mani un manu ģimeni, jo tas visiem sākās kā joks, un daži teica, ka tas nav iespējams. Mani sauc Aleksandrs Bendiks, es esmu no Rīgas, bet kopā ar sievu pārcēlos uz Beļģiju. Esmu laimīgi precējusies ar diviem bērniem un skaistu sievu. Kaut kas briesmīgs notika ar manu ģimeni, es pazaudēju darbu un sieva aizgāja no mājas, jo es nevarēju parūpēties par sevi un ģimeni. viņai un maniem bērniem tajā laikā. Man izdevās deviņus gadus, neviena sieva mani neatbalstīja, lai labi rūpētos par bērniem. Es cenšos nosūtīt testa ziņojumu sievai, bet viņa neļauj man ar viņu runāt. Es cenšos aprunāties ar viņas draugu un viņas ģimeni, bet es joprojām zinu, ka kāds varētu man palīdzēt, un es vēlāk esmu nosūtījis pieprasījumu tik daudziem uzņēmumiem, bet tik un tā nezvanu man, līdz pienāk kāda uzticīga diena, kuru es nekad savā dzīvē neaizmirsīšu . Kad es satiku vecu draugu, kuram es izskaidroju visas savas grūtības, un viņš man pastāstīja par lielisku cilvēku, kurš viņam palīdzēja iegūt labu darbu Coca cola uzņēmumā, un viņš man teica, ka tas ir rutīnas šarms, bet es esmu cilvēks, kurš nekad tic pareizrakstībai, bet es nolēmu to izmēģināt, un es ar viņu sazinājos, izmantojot doctorosagiede75@gmail.com. Viņš mani pamācīja un parādīja, kā rīkoties šajās trīs burvestības palaišanas dienās. Es sekoju visiem norādījumiem un daru to, ko viņš man lūdza darīt labi. Drosagiede pārliecinieties, ka viss noritēja labi, un mana sieva mani atkal redzēs pēc brīnišķīgā darba Drosagiede. Mana sieva man piezvanīja ar nezināmu numuru un atvainojās, un viņa man teica, ka viņa patiešām man pietrūkst, un mūsu bērni un mana sieva nāk mājās. Un pēc divām dienām uzņēmums, kas man nosūtīja pateicības vēstuli, sauca, tagad es esmu piemērs uzņēmuma vadītājam šeit, ASV. Iesaku, ja rodas kādas problēmas, nosūtiet ziņojumu uz šo e-pastu: doctorosagiede75@gmail.com vai whatsapp 2349014523836, un jūs iegūsit vislabāko rezultātu. Uztveriet lietas kā pašsaprotamas, un tas jums tiks atņemts. ES tev novēlu visu to labāko.
AtbildētDzēst